Savienojuma trūkums smadzenēs izraisa bailes

Inhibējoša savienojuma trūkums smadzenēs izraisa bailes
03.12.2013

Bailes ir kolektīvs termins daudzām emocijām, kuras galvenokārt izjūt draudīgās situācijās. Bailes raksturo nedrošība emocionālajā dzīvē. Tā tiek uzskatīta par aizvēsturisku sajūtu, kas kalpo kā aizsardzības mehānisms situācijās, no kurām var izvairīties vai kuras ir reāli. Evolūcijas vēsturē šī emocija palīdzēja atpazīt briesmas, lai viņi varētu atbilstoši reaģēt. Bet pārāk lielām bailēm var būt arī pretējs efekts, bloķējot iespēju rīkoties un tādējādi novēršot aizsargājošu uzvedību bīstamās situācijās. Un otrādi, pārāk mazas bailes var slēpt reālas briesmas un riskus.

Meklējot iespējamos paaugstinātas trauksmes vai fobiju izraisītājus, MedUni Vienna, iespējams, ir atradis skaidrojumu.

Smadzenēs esošajām zonām, kas atbild par emocionālo stāvokļu regulēšanu, amygdala (mandeļu kodols) un orbitofrontālajā garozā, acīmredzot trūkst "bremzēšanas mehānisma", kas noved pie nomierināšanās, ja bīstamās situācijas neuzņemas dzīvībai bīstamas proporcijas. Ar funkcionālās magnētiskās rezonanses tomogrāfijas (fMRI) palīdzību zinātnieki trauksmes pacientiem spēja pierādīt, ka smadzenēs modificētā formā ir svarīgs inhibējošs savienojums un ka tāpēc viņi nespēj kontrolēt savas bailes. Veseliem cilvēkiem šis mehānisms mazina bailes, un pēc tam ķermenis var atgriezties normālā stāvoklī.

Sadarbībā ar Medicīniskās fizikas un biomedicīnas tehnoloģiju centru un Universitātes Psihiatrijas un psihoterapijas klīniku MedUni Vīnē, Kristiana Vējošbergera vadībā esošajiem zinātniekiem izdevās noskaidrot, kā emociju apstrādē ir iesaistītas atbildīgās smadzeņu zonas. No tā varētu izdarīt secinājumus par to, cik lielā mērā tie ietekmē viens otru. Pētījuma laikā subjektiem tika parādīti attēli ar "emocionālām sejām", vienlaikus veicot funkcionālās magnētiskās rezonanses attēlveidošanu. Šie attēli parādīja cilvēkus ar emocionālām sejas izteiksmēm, piemēram, smiešanos, raudāšanu, gandarījumu vai dusmām, kas izraisīja neironu darbību subjekta smadzenēs.

Zinātnieki neredzēja nekādas izmaiņas no ārpuses. Veseliem cilvēkiem tomēr bija neironu bremzēšanas mehānisms, kas nomierināja galvu. Savukārt sociālo fobiju gadījumā fotoattēli nodrošināja "paātrinātāju" un bija pamanāma ļoti spēcīga neironu aktivitāte "Īpaši ar psihiskām slimībām var pieņemt, ka nebūs pilnīgas neveiksmes, bet drīzāk nelīdzsvarotība sarežģītos normatīvajos procesos," sacīja Ronalds Sladky. Pirmais pētījuma autors. Tagad iegūtajām zināšanām par iesaistītajām neironu funkcijām vajadzētu palīdzēt izstrādāt jaunas pieejas terapeitiskajām iespējām. (fr)

Informācija par autoru un avotu